Informacja

Drogi użytkowniku, aplikacja do prawidłowego działania wymaga obsługi JavaScript. Proszę włącz obsługę JavaScript w Twojej przeglądarce.

Tytuł pozycji:

Latvijas teritoriju transportattīstība telpiskās nevienlīdzības kontekstā

Tytuł:
Latvijas teritoriju transportattīstība telpiskās nevienlīdzības kontekstā
State of transport development of Latvian territories in the context of spatial inequality
Autorzy:
Kudiņš Jānis
Lazdāns Dainis
Jiang Lingxian
Tematy:
transportattīstītība
telpiskā nevienlīdzība
iedzīvotāju blīvums
ekonomiskais ražīgums
ekoloģiskāilgtspēja
state of transport development
spatial inequality
population density
economic productivity
environmental sustainability
Latvian territories
Język:
łotewski
Dostawca treści:
CEJSH
Artykuł
  Przejdź do źródła  Link otwiera się w nowym oknie
Izaugsmē atpaliekošā transporta nozare būtiski ietekmē Latvijas ekonomisko un ekoloģisko ainavu. Šajā pētījumā tiekanalizēta Latvijas teritoriju transportattīstītība plašākā telpiskās nevienlīdzības kontekstā pēc ekonomiskā ražīguma unekoloģiskās ilgtspējas. Pētījums vērsts arī uz to, lai noteiktu, kā Latvijas pašvaldību transportattīstītību ietekmē iedzīvotājublīvuma telpiskā sadalījuma specifika, konkrēti, izteikta iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā / tās apkārtnē un teritorijumazapdzīvotība (lauku rajonos – praktiski neapdzīvotība) robežu tuvumā ar kaimiņvalstīm (ieskaitot ES valstis). Pētījumaobjekts ir Latvijas pašvaldību teritorijas (36 novadi un 7 valsts nozīmes pilsētas, kas neietilpst novados), empīriskā bāze –teritoriālā statistika un Latvijas Valsts kases dati par 2022.g.–2023.g. Kvantitatīvās izpētes metodes: korelācijas analīze,izmantojot Pīrsona koeficientu, divpakāpju hierarhiskā klasteranalīze. Pētījuma rezultāti liecina par būtiskām atšķirībāmstarp Latvijas centrālajām (aptuveni 100 km rādiusā no Rīgas) un attālajām teritorijām. Centrālās teritorijas gūst labumu nomodernākas transporta infrastruktūras, augstāka ekonomiskā ražīguma un salīdzinoši zemām siltumnīcefekta gāzu (SEG)emisijām uz vienu iedzīvotāju, bet tās saskaras ar problēmām, kas saistītas ar salīdzinoši lielām SEG emisijām uz laukumavienību. Savukārt attālās Latvijas teritorijas uzrāda zemāku ekonomisko ražīgumu, salīdzinoši augstas SEG emisijas uzvienu iedzīvotāju un neattīstītu transporta infrastruktūru, kas noved pie to ekonomiskās izolācijas un ekoloģiskāsneefektivitātes. Pētījumā uzsvērta mērķstratēģiju nepieciešamība dažādu Latvijas teritoriju tipu transportattīstībai:transporta tīklu optimizācija un transporta modernizācijas veicināšana centrālajās pašvaldībās; investēšana transportainfrastruktūrā un inovatīvi mobilitātes risinājumi attālās pašvaldībās. Šī pieeja ir vērsta uz to, lai sabalansētu ekonomiskoražīgumu ar ekoloģisko ilgtspēju, ņemot vērā katra Latvijas teritoriju tipa specifiku un vajadzības.

In Latvia, lagging transport industry has a significant impact on the economic and environmental landscape of thecountry. This study analyzes the state of transport development of Latvian territories in the broader context of spatialinequalities in economic productivity and environmental sustainability. The study is also aimed at analyzing how the stateof transport development of Latvian municipalities is influenced by the specific spatial distribution of population density,in particular, the pronounced concentration of residents in the capital / its surroundings and the sparse population (ruralareas — almost uninhabitable) of territories near the borders with neighboring countries (including EU). The object of thisstudy is the territories of Latvian municipalities (36 counties and 7 cities of national significance that are not part of thecounties), the empirical base is territorial statistics and data from the State Treasury of Latvia for 2022—2023. Quantitativeresearch methods: correlation analysis using the Pearson coefficient, two-stage hierarchical cluster analysis. The results ofthe study indicate significant differences between the central (within a radius of approximately 100 km from Riga) andremote territories of the country. Central territories benefit from better transport infrastructure, higher economic productivityand comparatively low per capita greenhouse gas (GHG) emissions, but face problems associated with comparatively highGHG emissions per unit area. In contrast, Latvia’s remote territories demonstrate lower economic productivity, relativelyhigh per capita greenhouse gas emissions and poor transport infrastructure, leading to economic isolation and environmentalinefficiency. The study emphasizes the need for targeted strategies for the transport development of various types ofterritories in Latvia: optimization of transport networks and promotion of transport modernization in central municipalities;investing in transport infrastructure and innovative solutions for mobility in remote municipalities. This approach aims tobalance economic productivity with environmental sustainability, considering the specifics and needs of each type ofterritory in Latvia.

Ta witryna wykorzystuje pliki cookies do przechowywania informacji na Twoim komputerze. Pliki cookies stosujemy w celu świadczenia usług na najwyższym poziomie, w tym w sposób dostosowany do indywidualnych potrzeb. Korzystanie z witryny bez zmiany ustawień dotyczących cookies oznacza, że będą one zamieszczane w Twoim komputerze. W każdym momencie możesz dokonać zmiany ustawień dotyczących cookies