Some aspects of actions to response to external security threats and crises of the European Union countries

The European Union is taking action in various areas of security to improve its ability to respond to crises and increase its resilience to future challenges, so this article examines the evolution of crisis response actions of the European Union countries in the face of challenges and threats in a rapidly changing geopolitical environment in relation to European security. This, in turn, is reflected in the speed of decision-making by the competent associations of the European Union regarding legal regulation that corresponds to the current situation. The authors identify and analyze the main directions of action and response measures of member countries in the legal field. In this context, the authors pay special attention to the consideration of the European Union's security policy in relation to hybrid threats from neighboring states, ensuring cyber security, the use of modern information communication technologies, as well as mediation tools in the prevention of these threats. The authors analyze issues of cooperation between the European Union and the United Nations in the field of peacekeeping and military missions. The authors also touched on the specifics of lessons learned from addressing the consequences of crisis situations and the impact of the EU countries’ integrated approach to responding to crisis situations in the context of the past pandemic, as well as the impact of hybrid threats. The results of this study show that the relevant institutions of the European Union skillfully, promptly and effectively coordinate decision-making on response and management in crisis situations, and as part of improving the anti-crisis management strategy, taking measures to prevent the consequences of crisis situations in the EU area (hybrid threats, illegal migration, terrorism, organized crime, etc.).

Eiropas Savienība veic pasākumus dažādās drošības jomās, lai uzlabotu savu spēju reaģēt uz krīzēm un palielinātu noturību pret nākotnes izaicinājumiem, rakstā ir aplūkota Eiropas Savienības krīzes reaģēšanas sistēmas attīstība, saskaroties ar izaicinājumiem un draudiem strauji mainīgajā situācijā pasaulē. Tas savukārt atspoguļojas Eiropas Savienības kompetento asociāciju lēmumu pieņemšanas ātrumā par pašreizējai situācijai atbilstošu tiesisko regulējumu. Autori identificē un analizē iesaistīto valstu galvenos darbības virzienus un atbildes pasākumus tiesību jomā. Autori pievērš īpašu uzmanību Eiropas Savienības drošības politikai, izskatot atsevišķu valstu hibrīddraudu novēršanu, nodrošinot kiberdrošību, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī starpniecības instrumentus šo draudu novēršanai. Autori izskata Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sadarbības jautājumus miera uzturēšanas un militāro misiju jomā. Autori pieskarās arī pieredzes specifikai, kas iegūta krīzes situāciju seku risināšanā un Eiropas savienības kompleksas pieejas izmantošanā pagājušās pandēmijas krīzes laikā, hibrīddraudu ietekmē. Dotā pētījuma rezultāti liecina, ka Eiropas Savienības attiecīgās institūcijas kvalificēti, operatīvi un efektīvi koordinē reaģēšanu un vadības lēmumu pieņemšanu krīzes situācijās, pieņem lēmumus krīzes situāciju seku novēršanai ES zonā (hibrīddraudi, nelikumīga migrācija, terorisms, organizētā noziedzība utt.) antikrīzes reaģēšanas stratēģijas pilnveidošanas ietvaros.