Position of Humans in an Environment Shaped by Artificial Intelligence: A Holistic Perspective

This article explores the intricate relationship between artificial intelligence (AI) and humans, aiming to uncover andemphasize the shortcomings of the current normative paradigm for human positioning in the context of emerging technologies.AI, with its capacity for data analysis, learning, and decision-making, is reshaping our everyday experiences. As it becomesincreasingly integrated into our lives, the risk of growing human dependency on technology intensifies. While AI has thepotential to enhance creativity, there is concern that excessive reliance on technology could inhibit independent thinking. Inaddition, the automation of creative processes may discourage risk-taking and experimentation – essential components ofcreativity. Over time, this could impair our decision-making capabilities and problem-solving skills. The presence of humansin an AI-driven environment raises not only technological but also philosophical questions. What values should we nurture inthe age of automation? How can we strike a balance between technological advancement and human needs? These are criticalquestions we must confront as we move forward. One of the greatest challenges is ensuring that AI serves humanity rather thancausing harm. With predictions suggesting that future AI technologies may equal or surpass human cognition across a broadspectrum of tasks, the key issue becomes determining the optimal level of AI autonomy.

Rakstā tiek analizēta mākslīgā intelekta (MI) un cilvēku savstarpējo attiecību sarežģītība ar mērķi izpētīt un atmaskot esošāscilvēku normatīvās pozicionēšanas paradigmas neadekvātumu attiecībā pret jauno tehnoloģiju attīstību. MI ar tā spēju analizētdatus, mācīties un pieņemt lēmumus maina mūsu ikdienas pieredzi. Tā kā MI kļūst par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu,pastāv briesmas, ka pastiprināsies cilvēku atkarība no tehnoloģijām. Lai gan MI var sekmēt cilvēku radošumu, pastāv bažas,ka pārāk liela atkarība no tehnoloģijām var ierobežot viņu spēju domāt patstāvīgi. Radošo procesu automatizācija rada apstākļus,kuros cilvēki mazāk sliecas riskēt un eksperimentēt, kam ir izšķiroša nozīme radošajā procesā. Šī situācija ietekmēs mūsu spējupatstāvīgi pieņemt lēmumus un risināt problēmas, kas ilgtermiņā var vājināt mūsu prasmes. Cilvēks MI ielenkumā ir ne tikaitehnoloģiska tēma, bet arī filozofiska. Kādas vērtības mums būtu jākultivē automatizācijas laikmetā? Kā atrast līdzsvaru starpprogresu un cilvēku vajadzībām? Tie ir jautājumi, uz kuriem mums jāatbild, virzoties nākotnē. Viens no svarīgākajiemuzdevumiem, ar ko saskaramies, ir nodrošināt, lai MI strādātu cilvēku labā, nevis viņiem par sliktu. Ņemot vērā prognozi, katopošās MI tehnoloģijas spēs atbilst cilvēka izziņai vai pārspēt to plašā uzdevumu klāstā, galvenais jautājums ir par vēlamākoautonomijas pakāpi.